MEKLĒT PĒC KATEGORIJAS

Kad atrodi Dzīvo Ūdeni, slava no tevis straumēm plūst... Ārējā pagalmā mute runā uz Dievu. Svētajā vietā dvēsele runā... Vissvētākajā runā gars. "Vieniem plūdiem nomainot citus," tā teica Dāvids. Un rutīnas "Aleluja!" pazūd. Vissvētākajā vietā dzimst lūgšana... bez mitēšanās. Un tur tu baudi arī... Godību! Tu vairs neilgojies... tev neslāpst. Tu dzer!

Tu, kas esi izslāpis pēc šī dārgā svaidījuma savai dzīvei! Savā grāmatā Svaidījums Benijs Hins rāda, kā tam sevi sagatavot… tās brīnišķīgās pārmaiņas, kas sagaida tavu dzīvi pēc Dieva pieskāriena. Svaidījums turpina darboties no tās vietas, kur beidzas iepriekšējā grāmata Labrīt Svētais Gars. Tā tevi ieved ļoti nozīmīgā, dzīvi pārveidojošā piedzīvojumā ar katru Trīsvienības dalībnieku Tēvu, Dēlu un Svēto Garu un iepazīstina tevi ar Dieva spēku, lai, izejot no šīs vietas, tu tajā varētu darboties.

Dieva griba nekas vairāk, nekas mazāk, nekas pievienots klāt. Tam jābūt arī tavam veltījumam: Dieva griba nekas vairāk, nekas mazāk, nekas pievienots klāt. Tā vienkārši prasa tavu izvēli. Kad beidzot izdari izvēli, tu kļūsti tik laimīgs, tu domā, ka esi jau miris un devies uz debesīm. Nav nekas lielāks kā atrasties Dieva gribā. Tas ir prieks, tas ir brīnišķīgi, tas ir pagodinoši.

Lielākā politiskā sadursme gadsimtu mijā nebūs starp liberāļiem un konservatīvajiem, starp sociālistiem un kapitālistiem, bet gan starp kristietību un humānismu. Humānisms nav reliģija, bet visas antikristietības kopsumma. Humānisti uzskata, ka virs cilvēka nav augstākas varas. Šāds domāšanas veids ir provokatīvs un atklāti aicina atcelt garīgo Dieva valdību. Vienkārši sakot, humānistiskā filozofija ir domu un uzskatu sistēma, kas saka: "Cilvēka personīgais piepildījums un viņa labklājība ir augstākie dzīves mērķi un attaisno vislielākos ieguldījumus šo mērķu realizēšanā."

Mēs izvēlējāmies jums piedāvāt vienā sējumā apkopotus grūti iegūstamus padomus jaunlaulātajiem, kas būtu nepieciešami katram pārim, uzsākot savu kopdzīvi. Mēs grāmatā iekļāvām pašu būtiskāko, kas attiecas uz attiecībām „uz mūžu” sapratni un mīlestības sargāšanu, dzīvi mīlestībā, uzticības un piedošanas pamatus, dzīves attiecību veidošanu uz savstarpējas atklātības un seksuālas saderības pamata, brīdinošu signālu atpazīšanu. Vissvarīgākais, mēs sagādājām sava veida rokasgrāmatu vīriem un sievām ar precīziem Bībeles padomiem, kā vienam otru mīlēt tā, kā katrs no mums alkst.

No Billija Grehema grāmatas “Pasaule liesmās” sižetiem. Nekur Bībelē nav teikts, ka galu galā baznīca visu pasauli atgriezīs pie Jēzus Kristus. Nekad vēsturē nav bijis paaudzes, nedz arī kādreiz būs, kur vairums cilvēku ticēs Kristum. Raksti neliecina par to, ka uzvarēs izglītība un zinātne. Patiešām, Bībele māca pavisam pretēji, ka pasaule iet pretī savai iznīcībai un Tiesas Dienai, bet pēc tam Dievs nodibinās Savu Valstību.

Tas bija 1943. gadā, kad slimība mani bija ieslēgusi starp četrām guļamistabas sienām šajā laikā kādi jautājumi ar briesmīgu neatlaidību tika izcelti manā priekšā. Vai iespējama reāla saskare ar Dievu, kas radījis mūsu pasauli? Kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu, ja Viņam ir vara to iznīcināt? Vai Dievs var dziedināt tur, kur medicīna to nespēj? Vai lūgšana var ietekmēt mūsu dzīves apstākļus? Vai šodien Dievs vada cilvēkus? Atbilžu meklējumi uz šiem jautājumiem man sagādāja tādus piedzīvojumus, par kuriem es pat iedomāties nevarēju. “Pāri mums pašiem” ir šo meklējumu pārstāstījums.

Piedošana ir svētību atslēga. Piedošana un grēku nožēla atver mūsu sirdis un atļauj Dieva upei brīvi mūsos plūst. Mums jādod Svētajam Garam atļauju ienest prātā tā lietas, ar ko jātiek galā mūsu sirdīs. Trīs lietas ir vitāli svarīgas, lai mēs spētu saskatīt Dieva Gara spēcīgu atbrīvošanos mūsu dzīvēs un pasaulē ap mums. Pirmā, mums vajadzīga atklāsme par to, cik liels ir Dievs. Mums jāzin, ka Viņam nav absolūti nekas neiespējams (Lūkas 1: 37). Otrkārt, mums jāsaņem atklāsme par to, cik Viņš ir mīlošs, kā Viņš rūpējas par mums un kā Viņš ir absolūti izšķīries mūs mīlēt (Jeremijas 31: 3). Man patīk cilvēkiem stāstīt, ka Dievs tos mīl tādus, kādi tie ir, un tik ļoti, ka viņus neatstās, lai arī kādi tie būtu. Pēdīgi, mums vajadzīga atklāsme, kā mums staigāt šajā mīlestIbā, un tā jāsniedz citiem. Atbrīvotai sirdij ir laiks un spējas priekš citiem.

Dievs mani aicina nostāties pret tumsas spēkiem tieši agresīvā veidā. Lai gan daudzi ticīgie novēršas no garīgās cīņas, es pārliecinājos, ka Dieva valstība nepietuvosies zemei, kamēr vairums kristiešu nenonāks pie sapratnes, ka sātans un viņa dēmoni tik tiešām ir reāli un ka katrs no mums ir Dieva aicināts cīņai ar sātana pasauli.